Jostas skriemeļu savienojumi

Katrs skriemelis savienojas ar kaimiņu ar divām locītavizaugumu locītavām (artt. zygapophysiales, s intervertebrales) mugurpusē un ar starpskriemeļu disku palīdzību (disci intervertebrales) jeb starpskriemeļu simfīzēm (symphysis intervertebrales) (skat.1.pielik.3.att) priekšpusē, loki un skriemeļu izaugumi papildus nostiprināti ar saišu palīdzību.

Katra starpskriemeļu diska sastāvā izdala centrālo un perifēro daļu. Centrālo daļu sauc par recekļaino kodolu (nucleus pulposus), bet perifēro- fibrozais gredzens (anulus fibrosus). Recekļainam kodolam ir amortizatora loma. Histoloģiski kodols sastāv no kolagēna šķiedrām hondrocītu šūnām un neliela daudzuma nobriedušo skrimšļu šūnu, kas veido īpašus kodola saistaudus. Kodolā nav ne asinsvadu, ne nervu. Tas izslēdz iespēju patstāvīgajai kodola audu sadzīšanai. Kodols tiek norobežots ar fibroziem pārsegiem, kas iet no perifērijas. Perifērā daļā fibrozais gredzens sastāv no koncentrisko šķiedru, kas slīpi krustojas attiecīgi viena pret otru. Jo tuvāk centram un kodolam, jo šaurāk ir leņķis starp šķiedrām un skriemeļa ķermeņa virsmu. Tādā veida kodols tiek ieslēgts neizstiepjamajā apvalka, kas veidots starp skriemeļu ķermeņu virsmu lapiņām no augšas un apakšas un fibrozo gredzenu no sāniem (Bevelacqua J., 2004). Diska izmēri mugurkaulāja jostas nodalījumā sasniedz augstumu līdz 12 mm (Кашуба В.А. 2003). Tāds diska biezums veidojas, ja ir adaptācijas reakcija uz relatīvi lielu kustību apjomu un vertikālu noslogojumu, salīdzinot ar pārējiem nodalījumiem. Skriemeļu ķermeņu savienojums ir pastiprināts ar priekšējo un mugurējo gareniskajām saitēm Tas var redzēt sagitālā, griezumā tās stiepjas visa mugurkaula garumā (skat.1.pielik.4.att).

Priekšēja gareniskā saite (lig. longitudinale anterius) stiepjas, kā gara blīva lenta gar skriemeļu priekšēju virsmu, visa mugurkaulāja garumā. Tas sākas pie pakauša kaula pamata un stiepjas līdz krustu kaulam. Tās sastāv no garām šķiedrām, kas stiepjas no viena gala līdz otram un no īsām lokveida šķiedrām, kas iet starp atsevišķiem skriemeļiem un iepinas starpskriemeļa diska priekšēja virsmā un stiprinās uz skriemeļa ķermeņa priekšējās virsmas. Priekšējā-augšējā un priekšējā-apakšējā skriemeļu ķermeņa leņķa līmenī, atrodas brīvas telpas, kur bieži vien veidojas osteofīti (Капанджи А.И., 2009).

Mugurējā gareniskā saite (lig. longitudinale posterius) stiepjas no otrā skriemeļa mugurējās virsmas līdz krustu kaula kanāla priekšējai sienai. Saite ar īsām lokveida šķiedrām stiprinās pie starpskriemeļu diska mugurējās virsmas, bet nesaaug ar skriemeļa ķermeņa mugurējo virsmu, atstājot brīvu telpu, kur izvietojas mugurkaulāja venozie pinumi.

Garenisko saišu savienojums ar diskiem stipri ietekmē, disku iestiepums īpaši, ja elastība kaut kādu faktoru dēļ samazināta, var veidot papildus stiepjošu spriedzi uz diska sānu virsmām.

Skriemeļu lokus savienojas ar īsām segmentārām saitēm. Katra skriemeļa plātnīte savienojas ar nākošo ar biezu un ļoti izturīgu dzeltenu saiti (ligg. flava). Tas no apakšas piestiprinās zemāk guļošā skriemeļu augšējā loka malai, bet augšā- augstāk guļošā skriemeļa loka mediālajai virsmai. Tās mediālais gals pa vidējo līniju saplūst ar pretējās puses viennosaukuma saiti un pilnīgi nosedz mugurkaula kanālu no mugurpuses. Priekšā un laterāli, tā sedz priekšējo mediālo saiti un starpskriemeļu locītavas somiņu (artt. intervertebrales). Priekšēji-laterālā saites daļa nokaras virs starpskriemeļu atveres priekšējās malas (Капанджи А.И., 2009).

Locītavizaugumu locītavas pieder pie trīsasu plakaniem mazkustīgajiem savienojumiem, tos ietekmē stingrs locītavu somiņas iestiepums. Starpskriemeļu locītavu pamatloma ir kustības daudzuma ierobežošana un koordinācija. Diska spēja pretoties iestiepumam, 2,5-5 reizes mazāka nekā spiedienam. Dzeltenās saites ir lielākais saišu veidojums mugurkaula saišu aparātā, jostas apvidūs tas sasniedz 6-8 mm biezumu. Dzeltenās saites ir skriemeļu saišu antagonisti, un funkcionāli atslogo diskus, pretojoties saspiešanai. Savas elastības dēļ tie tiecas satuvināt locītavizaugumus, kas savukārt stimulē mugurkaulāja iztaisnošanu (Oatis. C. A, 2004).

Smaiļo izaugumu starpsaitēs (ligg. interspinalia), ir plātnīšu forma un tās atrodas starp blakus esošo skriemeļu smailajiem izaugumiem. Tās turpinās, kā virssmaiļu saite (ligg. supraspinale), kas piestiprinās pie smailo izaugumu virsotnēm. Jostas apvidū tā slikti atšķirama, jo savijas ar jostas daļas dziļajiem muskuļiem.

Starp jostas skriemeļu šķērsenisko izaugumu papildizaugumiem iet šķērsenisku izaugumu starpsaites (ligg. intertransversaria), kas ir stipri attīstīta jostas apvidū.

Saišu aparāts apkārt jostas skriemelim veido stingru korseti, kas stabilizē un norobežo skriemeļus attiecībā vienam pret otru. Daži autori piemin: „nevajag pārāk aizrauties ar mugurkaulāja lokanības attīstību”, jo palielinot saišu elastību, samazinot to stingumu, samazinās arī to spēja noturēt starpskriemeļu disku un līdz ar to arī skriemeļus. Īpaši jostas līmenī kam jānotur relatīvi lielu masu, bet apkartē stabilizējošais faktors, ir tikai vēdera apvidus mīkstie audi.